Beigas 1970 bija gruti laiku ASV. Energetikas krize, ar ko saskaras valsts, un paradibu sauc par "stagflacija" bija constricting jau parak saspringts ekonomiku. Stagflacija ir kombinacija stagnacija un inflacijas ekonomika, iepriekš uzskatija, ka nav iespejams, jo inflacija un bezdarbs, škiet, ir preteja problemas. Tomer, ta ka 1970 pieradija, ka divas problemas var notikt vienlaicigi ar noteiktiem ekonomiskajiem apstakliem. Šada gadijuma naftas cenas pieauga pekšni, bet bankas savukart nodarbina parak stimulejošo monetaro politiku, lai meginatu cinities pret lejupslidi, radot plašu ekonomiskas grutibas.
Lai apkarotu šo problemu, valdiba versas pie Keinsa ekonomika, ekonomikas teoriju, kas atbalsta valdibu iejaukšanas ekonomika, lai neitralizetu lejupslidi. Uzskatu, ka valdiba var ietekmet pieprasijuma ekonomiku, ieguldot investicijas naudu privatuznemumi, ka veids, mazinot triecienu, ja pekšni trukst privatas investicijas. Tas ir, valdiba paredzets aizstat ar valdibas izdevumu naudu uznemumiem vairs nebija sanema privatie investori.
FEBGA bija cetri galvenie merki, kas bija noteikts skaidri rekinu sevi:
Lai sasniegtu pilnigu nodarbinatibu visiem, kas velas to
Lai panaktu izaugsmi ražošana
Lai izveidotu cenu stabilitati preces
Sabalanset gan budžeta un tirdzniecibas
Lai sasniegtu šos cels merkus, likumprojektu ieteica valdibai:
Veic visus pamatotos pasakumus, lai lidzsvarotu ASV budžets
Izveidot lidzsvarotu tirdzniecibu, kas nozime, neveidojas parpalikums vai deficits tirdznieciba
Mudinat Federalo rezervju darbu pie ilgtermina izaugsmi un cinitos pret inflaciju
Likums ari aizliedz diskriminaciju del dzimuma, religijas, vecuma, rases, un jebkura programma, kas tika izveidots, jo likuma pilsonibu. Lai gan likums neizdevas izglabt valsti no rokturis no stagflacija, ta izstrada lidzeklus cinai pret to.
Plašaku informaciju par darba tiesibam, apmeklejiet austinemploymentattorney.com.
No comments:
Post a Comment