Lidz šim, 29 bankam ir izdevies Gruzija kopš 2008 vairak, neka jebkura cita valsti. Saskana ar dažiem zinojumiem, vel 30 Gruziju banks var neizdoties nakamaja gada, un tik daudz ka 200 no 300 Gruzijas bankam, varetu but ar kada veida edikts no FDIC. Daudzi no šiem "edicts" turet bankas sniegtu aizde
Tas ir viegli aizmirst to, kas šo bankas nepilnibas nozime. Ja jus lasit lielaka dala zinu virsraksti, jus, iespejams, domajat, ka šie bankieri as greedy tauku kakiem, kuri ir pelnijuši savu likteni. Bet tas parasti nav tas gadijums, jo ipaši uz mazajiem kopienas bankam, kas veido lielako dalu no bankas nepilnibas Gruzija. Patiesiba ir, šis bankas ir dala no kopienas, musu sabiedribu, ka tas kalpo. Šis bankas ir musu draugi un musu biznesa partneriem.
Tapat ka daudzi no maniem biznesa draugi, es stradaju ar vairaku vietejo banku un Ralfs bija viens no tiem. Vinš ir virs, tevs, svetdienas skolas skolotaja un kapelans ir futbola komanda. Vinš veicina vietejo labdaribas. Ralfs ir lielisks draugs un vina bankas kalpoja svariga funkcija: kapitala nodrošinašanai palidzes virzit lielaka generators darba vietu ASV ... mazajiem uznemumiem.
Statistiku, klust skaidrs, ka mazajiem uznemumiem radit vairak darba vietu neka citos sektoros. Saskana ar MIT petnieku David L. Berza, mazie uznemumi ir radijuši divas trešdalas no visiem privata sektora darba vietas pedejo 25 gadu laika. Ari nesen jautajums Business Week, tika zinots, ka šobrid 83 procenti ASV nodarbinatibas mazajos uznemumos.
Vietejas sabiedribas bankas, piemeram, Pirmas drošiba Valsts un citu simtiem Gruzija ir auduma mazo biznesu Amerika gadu desmitiem. ABC News nesen zinoja, ka sabiedriba bankas dara 20 procenti no visiem maza uznemuma aiznemumiem, lai gan tas tikai pieder apmeram 12 procenti no visiem bankas aktiviem, un ka aptuveni 50 procentiem no visu mazo uznemumu aizdevumiem saskana ar $ 100,000 ir veidojis kopiena bankam.
Ar mazakam vietejo kopienu bankam, es un mani kolegi mazo uznemumu ipašniekiem bus atrast grutak sanemt aizdevumus mums augt musu uznemumiem, un grutak noligt jaunus darbiniekus, kad mums tas ir vajadzigas. Šo apburto loku, kad uznemumi nespej augt un nomu, jo vini nevar aiznemties naudu, un bankas nevar attistities, jo vini nevar aizdot naudu, un ekonomika nevar attistities, jo parak daudz cilveku ir bez darba, ir nepartrauktu velciet ekonomisko veselibu America.
Liela dala mediju ir meginajusi attelot bagatu banku prezidentiem un vaditajiem, ka plakatu zeni par visu, kas ir nogajis greizi ar amerikanu finanšu sistemu pedejo paris gadu. Galu gala, bankas sanema visi, kas Tarp bailout naudu un izmanto to devigs lielu premiju par vaditajiem, nebija tie? Patiesiba, lielaka dala no Tarp naudas devas uz lielo mega-bankas, kas nav maza kopiena bankam.
Patiesiba, tas nav "mums" pret "viniem" sistemu. Mes visi esam saistiti kopa šaja sarežgitaja, savstarpeji ekonomiku, un sliktas zinas viena nozare (piemeram, kopienu bankam) parasti nopludes par citiem, piemeram, mazajiem uznemumiem, un, iespejams, to darbiniekiem un vinu gimenem.
Vieteja bankieris ir svariga dala no šis sistemas, ka musu kopienu vienkarši nevar iztikt bez. Es, piemeram, ceru, ka daudz mazak Kopienas banku neveiksmi nakama gada, nevis eksperti prognoze, un ka sabiedriba bankam faktiski sak augt un paplašinat velreiz. Ja ta, tad ši bus laba zina par manu biznesa un vel labak zinas Ralfs un simtiem citu Kopienas banku, piemeram, vinu.
No comments:
Post a Comment